Audzēt vai neaudzēt ģenētiski modificētu rapsi, kukurūzu, soju, kartupeļus, tomātus vai ko citu jau gadiem ilgi ir viens no strīdīgākajiem jautājumiem lauksaimniecības nozarē visā Eiropas Savienībā (ES). Lielražotāji apgalvo, ka ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) kultūraugi risku nerada un lielo ražu dēļ tiem ir liels potenciāls, tikmēr zaļie un sabiedrība apgalvo, ka trūkst informācijas par ĢMO kaitīgumu, turklāt pircējiem attiecīgos produktus veikalos iemāna, norādes iemudžinot neskaidros produktu marķējumos.

ZINĀTNES VĀRDĀ.

ĢMO ir organismi, kuru ģenētisko materiālu mākslīgi pārveido, piešķirot tam jaunas īpašības. Piemēram, lai palielinātu auga izturību pret slimībām, kukaiņiem vai sausumu, uzlabotu pārtikas kvalitāti, palielinātu ražīgumu. Ar augu selekciju cilvēki nodarbojušies jau izsenis, taču šinī gadījumā selekcijas procesā “pieslēdzas” gēnu inženierija.

Lai gan ģenētiskās modifikācijas un tradicionālās selekcijas mērķi ir vieni un tie paši, un arī materiāls, uz kuru abas metodes iedarbojas, ir viens – organisma ģenētiskās informācijas nesējs -DNS – ģenētiskā modifikācija ir mērķtiecīgāka, jo ļauj iepriekš paredzēt rezultātu un paaugstināt kultūraugu ražību un uzturvērtību. Kā daudzkārt ir norādījuši arī Latvijas zinātnieki – pasaulē ir veikti neskaitāmi pētījumi par ĢMO drošumu un iespējamiem riskiem, kas nepierāda ĢMO bīstamību. Lai gan daži tomēr norādīja riskus cilvēku un dzīvnieku veselībai, tomēr rezultāti vienmēr tika apstrīdēti, pamatojot to ar nekorektu pētījumu veikšanas metodi, skaidro Zemkopības ministrijas Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļā.

GADĀS NEPATIKŠANAS AR IEVEŠANU

Ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā Latvijā patlaban neviena persona nav reģistrēta. Pašvaldības ar saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā. Par aizliegumu informē Valsts augu aizsardzības dienestu, kurš uzrauga un kontrolē sēklas un augu pavairošanas materiālu.

Patlaban no 43 pašvaldībām par aizliegumu izšķīrušies 19 novadi. Tomēr jāatzīst, ka šādiem lēmumiem ir vairāk simboliska nozīme, jo ES teritorijā neko audzēt nav atļauts, izņemot vienu kukurūzas šķirni.