Tieši laikā, kad Latvijas un Lietuvas lauksaimniekiem nepieciešami alternatīvi un elastīgi finansēšanas risinājumi, kolektīvās kreditēšanas platforma LANDE ir noslēgusi garantijas līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF), lai atbalstītu līdz pat 10 miljonu eiro aizdevumu portfeli. Iniciatīvas mērķis ir būtiski uzlabot piekļuvi finansējumam mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem Latvijā un Lietuvā. EIF garantija segs līdz 80 % no kredītriska aizdevumiem līdz 50 000 eiro, kas turpmāk būs pieejami arī bez nodrošinājuma.

Panāktā vienošanās ir īpaši aktuāla laikā, kad daudzas saimniecības saskaras ar likviditātes problēmām. Šī vasara lauksaimniecībā izvērtās par īpaši izaicinošu – neprognozējami laikapstākļi un ilgstošs lietus radīja būtiskus ražas zaudējumus daudzviet Latvijā, īpaši Latgalē un Vidzemē, kā arī Lietuvā. Apdrošināšana bieži vien nespēja pilnībā segt zaudējumus, un kļuva skaidrs, ka daudziem lauksaimniekiem steidzami nepieciešams papildu finansējums, lai uzturētu darbību un īstenotu turpmākās attīstības ieceres.

Klimata pārmaiņas un tirgus nestabilitāte liek pārskatīt tradicionālos finansēšanas modeļus. Līgums ar EIF ir stratēģisks solis, kas ļaus nodrošināt elastīgus un pieejamus finanšu risinājumus lauksaimniekiem gan krīzes apstākļos, gan ilgtermiņa izaugsmei.

EIF garantiju programma ļauj LANDE būtiski samazināt aizdevumu procentu likmes un paplašināt klientu loku – tostarp, iekļaujot mazās saimniecības, kurām iepriekš finansējums nebija pieejams bez ķīlas vai cita veida nodrošinājuma.

“Šis ir būtisks pavērsiens līdzšinējā nozares finansēšanā. Garantiju programma ļaus piekļūt finansējumam arī tiem lauksaimniekiem, kuriem iepriekš nebija pietiekama nodrošinājuma – piemēram, zemes, tehnikas vai graudu krājumu ķīlas. Turklāt – ar uzlabotiem aizdevuma nosacījumiem. Tas pavērs ceļu inovācijām, tehnoloģiju ieviešanai un konkurētspējas stiprināšanai,” uzsver Haralds Neimanis, LANDE izpilddirektors Baltijā.

LANDE dibinātājs un vadītājs Ņikita Gončars uzsver, ka uzņēmuma misija ir stiprināt lauksaimniecības finansējuma pieejamību visā Eiropā, piedāvājot saimniecībām mūsdienīgus un pielāgotus aizdevumu risinājumus. “Šī sezona ir spilgti parādījusi, cik ievainojama var būt lauksaimniecības nozare – jo īpaši mazās un vidējās saimniecības, kurām bieži nav pieejams tradicionālais banku finansējums. EIF garantija ir būtisks papildinājums esošajiem valsts un ES atbalsta instrumentiem, kas mums ļauj sasniegt vēl plašāku saimniecību loku. Tā dod iespēju reaģēt operatīvi un sniegt atbalstu uzņēmīgiem lauksaimniekiem – lauku ekonomikas balstam visā reģionā,” viņš norāda.

LANDE noslēgusi līgumu “InvestEU” programmas ietvaros, kuras mērķis ir veicināt ilgtspējīgas investīcijas, inovācijas attīstību, kā arī stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju.

“Mūsu mērķis ir mazināt plaisu starp mazo lauksaimnieku vajadzībām un tiem finansēšanas risinājumiem, kas pieejami reģionālajos tirgos. Šī ir pirmā reize, kad sadarbojamies ar LANDE, un esam pārliecināti, ka šī sadarbība radīs tieši tādu finansējumu, kas nodrošinās reālu un taustāmu ietekmi,” sacīja Marjuta Falksteda, EIF izpilddirektore.

Par LANDE

LANDE ir vadošā alternatīvās kreditēšanas platforma, kas specializējas lauksaimniecības finansēšanā Baltijas valstīs un plašāk Eiropā. Tā nodrošina lauksaimniekiem ātru un uzticamu piekļuvi finansējumam, vienlaikus sniedzot investoriem iespēju piedalīties lauksaimniecības nozares izaugsmē. LANDE dibināta 2020. gadā, tās dibinātājs ir Ņikita Gončars. Šobrīd uzņēmums darbojas četrās valstīs, apvieno vairāk nekā 9 000 investoru no visas Eiropas Savienības un ir finansējis vairāk nekā 1 500 projektus vairāk nekā 40 miljonu eiro apmērā.

Par Eiropas Investīciju fondu (EIF)

Eiropas Investīciju fonds (EIF) ir daļa no Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas. Tā galvenā misija ir atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) visā Eiropā, palīdzot tiem piekļūt finansējumam. EIF izstrādā un attīsta riska un izaugsmes kapitāla instrumentus, garantijas un mikrofinsējuma risinājumus, kas īpaši paredzēti šim tirgus segmentam.

Šajā lomā EIF veicina nozīmīgu Eiropas Savienības politikas mērķu īstenošanu, tostarp konkurētspējas un izaugsmes, inovāciju un digitalizācijas, sociālās ietekmes, prasmju un cilvēkkapitāla attīstības, klimata rīcības un vides ilgtspējas jomās. Igaunijā līdzīgus sadarbības līgumus ar EIF iepriekš noslēgušas tādas komercbankas kā Swedbank, SEB, LHV, Luminor un Citadele.

Par “InvestEU” programmu

“InvestEU” programma nodrošina Eiropas Savienībai būtisku ilgtermiņa finansējumu, piesaistot ievērojamus privātos un publiskos līdzekļus, lai atbalstītu ilgtspējīgu atveseļošanos. Tā palīdz arī mobilizēt privātās investīcijas, kas vērstas uz ES politikas prioritātēm, piemēram, Eiropas zaļo kursu un digitālo pāreju.

“InvestEU” programma apvieno vienotā ietvarā vairākus ES finanšu instrumentus, kas pašlaik pieejami investīciju atbalstam, padarot finansējuma piesaisti projektiem visā Eiropā vienkāršāku, efektīvāku un elastīgāku. Programmu veido trīs daļas: “InvestEU” fonds, “InvestEU” konsultatīvais centrs un “InvestEU” portāls.

“InvestEU” fondu īsteno finanšu partneri, kas iegulda projektos, izmantojot ES budžeta garantiju 26,2 miljardu eiro apmērā. Šī garantija palielina partneru spēju uzņemties risku un ļauj mobilizēt vismaz 372 miljardus eiro papildu investīcijās.

Šī gada 5. augustā Ministru kabinets izsludināja ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijā līdz 4. novembrim. Šovasar lietavu un plūdu sekas daudzām saimniecībām nozīmē applūdušus laukus, ievērojamu ražības samazinājumu un dažviet pat pilnīgu ražas zudumu. Tas apdraud ne tikai zemnieku ienākumus, bet arī rada riskus nozarei un valsts pārtikas drošībai. Lauku atbalsta dienesta dati liecina, ka augusta beigās provizoriskie zaudējumi sasniedza gandrīz 93 miljonus eiro.

Jūlija beigās valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus aizdevumu piešķiršanas kārtībā apgrozāmo līdzekļu iegādei, šim mērķim paredzot trīs miljonus eiro.

Ņemot vērā, ka LANDE (finanšu partneris lauksaimniekiem, kolektīvās finansēšanas platforma) jūlijā izsniedza finansējumu vairāk nekā 700 tūkstošu eiro apmērā, bet tirgū aktīvi darbojas arī citi kreditētāji un bankas, valdības paredzētie trīs miljoni eiro ir tikai neliela daļa no nozares reālajām vajadzībām

Esošajā krīzes situācijā lauksaimniekiem būs jāpieņem ātri lēmumi, tostarp par papildu finansējuma piesaisti saimniecības stabilizēšanai. Uzņemoties jaunas finanšu saistības, ir īpaši svarīgi, lai kreditētājs izprastu saimniecības reālo situāciju un būtu gatavs piemērot aizdevuma nosacījumus un atmaksas grafikus individuālajām vajadzībām.

LANDE kā kolektīvās finansēšanas platforma piedāvā daudz elastīgāku pieeju. Finansējums tiek piesaistīts no simtiem individuālu investoru, kuri paši izvēlas atbalstīt konkrētu lauksaimniecības projektu. Vienā projektā bieži piedalās vairāki simti investoru, un katrs ieguldījums sākas no 50 eiro. Pateicoties šim modelim, nepieciešamo finansējumu saimniecībām bieži izdodas nodrošināt 1–3 dienu laikā.

“Tas ļauj mums ātri reaģēt gan uz sezonālajiem izaicinājumiem, gan tādā ārkārtējā situācijā, kāda šobrīd ir skārusi visu Latvijas lauksaimniecības nozari. Turklāt LANDE strādā tikai ar lauksaimniekiem, tādēļ pilnībā izprotam nozares specifiku: pielāgojam ne tikai maksājumu grafikus, bet arī pašus līgumus, kā arī palīdzam ar citām lietām, piemēram, izdevīgāku izejvielu iegādi, apdrošināšanas risinājumiem vai tehnikas piemeklēšanu, ja tas ir nepieciešams,”Haralds Neimanis.

Atbalsts esošajiem klientiem

LANDE ne tikai kreditē, bet arī sniedz mērķētu atbalstu esošajiem klientiem, kurus skārusi ārkārtēja situācija, nodrošinot:

Lai palīdzētu mūsu klientiem, kurus skārusi ārkārtējā situācija, mēs katru gadījumu izvērtējam individuāli un esam gatavi rast elastīgus risinājumus – pagarināt aizdevuma atmaksas termiņus, atteikties no nokavējuma procentiem un līgumsodiem, kā arī atlikt maksājumus.

Katrs gadījums tiek vērtēts individuāli – jo universālu risinājumu šādās situācijās nav. Lauksaimnieks finansējumu var saņemt jau 1–3 dienu laikā, bez nedēļām ilgas gaidīšanas un sarežģītām bankas procedūrām.

Iespējas jaunajiem klientiem

LANDE piedāvā finansējumu ar elastīgiem nosacījumiem, ņemot vērā sezonas ieņēmumu plūsmu. Pieteikšanās process ir vienkāršs, lēmums par finansējumu tiek pieņemts ātri, un nauda saimniecības kontā var nonākt jau pāris dienu laikā.

Kolektīvās finansēšanas pieeja ir ilgtspējīgs papildinājums tradicionālajai finanšu sistēmai. Tā dod iespēju lauksaimniekiem piekļūt resursiem tieši tad, kad tas ir visvairāk nepieciešams,vienlaikus ļaujot investoriem ieguldīt reālās vērtībās un atbalstīt Eiropas lauksaimniecības attīstību.

Ja jūs esat lauksaimnieks, kas ir cietis sliktu laika apstākļu dēļ un kuram trūkst finanšu, LANDE piedāvā

„Mūsu misija vienmēr ir bijusi atbalstīt lauksaimniekus gan labos, gan izaicinājumu pilnos laikos.Tieši elastība ir priekšrocība, ko nodrošina kolektīvā finansēšana, un tā ir īpaši nozīmīga šādos brīžos,” uzsver LANDE dibinātājs Ņikita Gončars.

“Sākumā nopirkām 8 vistiņās sev. Kā es saku – 8 vistiņas aizņem 15 minūtes dienā, 50 vistiņas arī aizņem 15 minūtes dienā! Kad jau bija piecdesmit, tad visas olas nevar viens apēst, un jāmeklē kam to visu pārdot. Bet no 50 vistiņām jau ir par maz olas, lai pārdotu! Un tā pamazām attīstoties, šobrīd arī ar esošo skaitu šķiet par maz.” 

Šodien Edgara saimniecībā ir apmēram 750 putni  – ap 350 dējējvistas, jaunputni, šķirnes putni un pīles. 

Edgars savā saimniecībā vistas tur siltumnīcās, kuras pats sauc par “vistumnīcām”. Šo risinājumu viņš atklāja internetā un nolēma izmēģināt pats, jo tas ir ievērojami lētāk – 60 m² lielas siltumnīcas būvniecība izmaksā aptuveni 2000 eiro, un tajā iespējams turēt līdz 300 vistām, kamēr klasiskas kūts būvniecība prasītu pat desmitkārt lielāku ieguldījumu. Šādām siltumnīcām kalpošanas laiks nav tik ilgs kā kūtīm un ziemā kondensāta dēļ biežāk jāmaina pakaiši, lai siltumnīca spēj nodrošināt putniem piemērotus apstākļus. Taču pat kad ārā temperatūra noslīd līdz -27 grādiem, iekšpusē saglabājas +2…+3 grādi un pie ierastiem -10 grādiem ārā siltumnīcā ir +10…+15 grādi. “Šo siltumu nodrošina pašas vistas, pakaišu slānis un siltumnīcas konstrukcija ar divslāņu plēvi un gaisa šķirkārtu,” stāsta Edgars. 

“Ikdienā strādāju no pamošanās līdz gulēt iešanai, jo strādāju arī pilnas slodzes pamatdarbu Smiltenes sporta skolā. Brīvo laiku pavadu ar putniem un domāju, kā atvieglot šo darbu un padarīt to efektīvāku.” saka Edgars. 

Nākotnē Edgars iecerējis savu saimniecību atvērt arī viesiem. Viņš plāno tuvāko gadu laikā organizēt ekskursijas, kurās apmeklētāji varēs iepazīt visu putnkopības ciklu. “Ceru, ka tuvāko divu gadu laikā spēšu īstenot šo ideju – rīkot ekskursijas manā saimniecībā kā mini ZOO, kur apmeklētājiem varētu paskaidrot visu procesu no olas līdz vistai.” viņš stāsta. 

Lai izceltos starp citiem putnkopjiem, Edgars izveidoja interneta veikalu zaļkalnubode.lv, kur bez paša saimniecības produkcijas pieejami arī citu vietējo ražotāju gardumi – sieri, makaroni, sulas, smiltsērkšķi un pat gaļas produkti. “Putnkopju un olu piedāvājuma ir daudz, tāpēc meklējām, kā atšķirties. Apvienojāmies ar citiem vietējiem ražotājiem, lai klientiem būtu plašāks un interesantāks sortiments.” 

Taču pēdējais gads nesis arī lielus izaicinājumus. Edgars bija ieguvis LAD (Lauksaimnieku atbalsta dienesta) projekta apstiprinājumu sētas būvniecībai, lai pasargātu putnus no meža zvēriem, taču banka kavējās ar finansējuma piešķiršanu. “Šī bija lieta, kas bija vajadzīga jau pavasarī, bet process ievilkās par vairākiem mēnešiem,” stāsta saimnieks. Rezultātā daļa jaunputnu tika zaudēti plēsējiem. 

Šobrīd esošai problēmai ir atrasts risinājums, pateicoties LANDE finanšu atbalstam. Pēc pieteikuma iesniegšanas finansējums tika apstiprināts dažu dienu laikā, un darbi varēja sākties. “Jau tagad sēta top. Sajūta ir daudz drošāka – zinu, ka saimniecība būs pasargāta, un varu koncentrēties uz pārējiem darbiem,” saka Edgars. 

“Lauksaimniekiem novēlu noteikti nebaidīties un izmantot LAD atbalsta projektus, kā arī nepieciešamības gadījumā, LANDE palīdzēs jums ar finanšu jautājumiem.”